Kā “koučs” Latvijā kļuvis par izsmieklu un kāpēc tam tā nevajadzētu būt?
Šis nav dziļš pētniecisks darbs ar pētījumos balstītiem argumentiem, bet gan vairāk manas kā jomas profesionāles pārdomas un novērojumi sabiedrībā. Ilgi domāju vai un kāpēc šādu pārdomu publicēšana būtu nepieciešama, taču ilglaicīga šo domu eksistēšana manā galvā liek tās aprakstīt. Iespējams šādā veidā gribas sev pašai salikt lietas “pa plauktiņiem” un mazliet atbrīvot sevi.
Manuprāt, ir divas svarīgas lietas, kuras veido nepareizu priekšstatu par koučingu kā profesiju un koučinga sniegtajām iespējām: nezināšana/nepietiekama informētība un nozares regulējuma trūkums.
Kā par jebkuru jautājumu, parādību, procesu, norisi tāpat arī par koučingu - jo lielāka ir “pelēkā zona” jeb nepietiekamas zināšanas par to, jo vairāk ir spekulāciju, nepareizu un maldīgu priekšstatu. Īpaši Latvijas sabiedrībā esmu novērojusi tendenci izdarīt secinājumus un kategoriskus spriedumus ar nepietiekamām zināšanām. Jo īpaši par lietām, kuras saistītas ar kaut ko pozitīvu, attīstību, izaugsmi - tā tak' nevar būt, ka dzīvē var dabūt ko gribas, tās ir muļķības, tā tak' ir tukšu sapņu pārdošana. Jā, daļēji piekritīšu, ka daļa “kouču” nodarbojas ar tukšu un krāsainu sapņu pārdošanu, bet par to vairāk nākamajā sadaļā. Kāpēc notiek šādu spriedumu izteikšana? Manas domas, ka tas ir vieglākais ceļš. Ir vieglāk kaut ko norakstīt un izteikt savu viedokli nekā iedziļināties, izzināt, izpētīt, pamēģināt, veltīt tam laiku un tad izdarīt objektīvus secinājumus. Dažādās sarunās ar cilvēkiem esmu vairākiem kouča profesijas noliedzējiem jautājusi vai viņiem ir personīgā pieredze ar koučingu un 100% gadījumu atbilde ir bijusi “nē”. Kā man var būt kategorisks un vēl pie tam noliedzošs viedoklis par to, ko neesmu izmēģinājusi? Patiesībā pavisam mazai sabiedrības daļai ir izpratne par to, kas ir profesionāls koučs, kas notiek koučinga sesijas laikā, kā koučings var palīdzēt personības attīstībā un korporatīvajā vidē. Lai izstāstītu visus ieguvumus būtu nepieciešams ļoti daudz laika un burtu, bet te aprakstīšu dažus pamata principus:
Koučs NAV padomdevējs, bet gan palīgs un ceļabiedrs, spogulis, palīgs resursu apzināšanā, radošuma veicināšanā, mērķu definēšanā un sasniegšanā un vēl un vēl un vēl
Lai arī nozare Latvijā nav izteikti regulēta ir vairāki aspekti, kuri var palīdzēt, izdarot izvēli, pie kura kouča doties (pēc kuriem vadītos es)
Izglītība un kopējs profesionāls tēls - publiski pieejama skaidri saprotama un profesionāli noformēta informācija par kouča pieredzi, izglītību, uzrādīti izglītības dokumenti, specializācija, kontaktinformācija, samaksa par pakalpojumu veicama oficiāli
Pieredze un ekspertīze - koučs ir skaidri definējis ar kādiem tieši jautājumiem strādā - personīgā attīstība, transformāciju koučings, komandu koučings, darbs ar mērķiem, darbs ar ieradumiem, uzskatu maiņa utt.
Pieeja un metodoloģija - koučs darbojas ar konkrētām un pārbaudītām metodēm, sistēmatiski, koučinga sesija ir strukturēta, ir skaidrība par to, ko no sesijas sagaidīt un ko nē
Klientu atsauksmes - ne vienmēr par pilnīgi uzticamām uzskatāmas tās, kas publicētas no kouča puses, diemžēl. Tāpat, ne vienmēr derēs draugu ieteikumi, jo katram “ķīmija” var izveidoties citādi, tāpat kā ne visiem der viens psihologs vai terapeits, bet atsauksmes var noderēt lēmuma pieņemšanā, bet noteikti ieteiktu vadīties arī pēc tā vai izpildās visi pārējie manis aprakstītie punkti
Nozares ētikas un standartu ievērošana - profesionālam koučam ir jāievēro ētikas kodekss, kas ietver konfidencialitāti, godīgumu un cieņu pret klientiem. Būtu jābūt skaidri definētai un paredzamai cenu politikai un apmaksas kārtībai
Īsa bezmaksas iepazīšanās sesija - lielisks veids kā saprast kouča profesionalitātes līmeni un to vai veidojas klienta-kouča “ķīmija” ir īsa bezmaksas iepazīšanās jeb diagnostikas sesija, kuras laikā arī koučs var saprast vai konkrētais jautājums ar ko klients vēršas ir atbilstošs kouča kompetencei un nišai
Uzticēšanās sajūta - kouča un klienta attiecībām jābūt balstītām uz uzticēšanos, klientam jājūtas ērti, sadzirdētam, saprastam un droši
Profesionālā attīstība - koučs ir nemitīgā profesionālajā attīstībā, iegūst jaunas un papildinošas zināšanas un sertifikātus par iegūto izglītību
Koučings nav brīnumlīdzeklis īsam ceļam uz panākumiem, bet gan papildus instrumentus savu resursu pilnīgai apzināšanai un efektīvai savu resursu izmantošanai un pielietošanai. Jā, nāksies vien pašam visu darīt, lai sasniegtu savus mērķus, bet koučs var palīdzēt atrast un saskatīt veidus kā to izdarīt efektīvāk, ātrāk, kvalitatīvāk
Koučinga metodes lieliski noder arī korporatīvajā vidē - tehnikas, kas palīdz vadīt sapulces, sniegt kvalitatīvu atgriezenisko saiti, analizēt darba procesus, izvirzīt stratēģiskos mērķus un vēl un vēl un vēl
Koučings ir atbildības uzņemšanās par savu dzīvi - es ņemu grožus savās rokās, man ir skaidra virzība, es gribu uzlaboties un tiekties pēc kā vairāk, es meklēju papildus instrumentus kā to panākt
Koučings ir par skatīšanos uz priekšu - tas neanalizē pagātnes traumas un problēmas, bet ir ar skatu uz nākotni un kā uzlaboties. Koučs noteikti var palīdzēt situācijā, kur liekas, ka cilvēks pats nespēj tikt galā ar savu dzīvi, nepieciešams saprast kā virzīties tālāk, un koučs noteikti var palīdzēt arī situācijā, kur viss ir labi, bet gribas vēl labāk
Lielisks raksts, kur vairāki pasaulē zināmi veiksmīgi cilvēki apraksta savu pieredzi ar koučingu - https://www.linkedin.com/pulse/21-highly-successful-people-had-coaches-find-out-why-haris-halkic
Turpinājumā vēlos pievērsties nozares regulējuma trūkumam. Tas ir diezgan loģiski, ka nozare nav pietiekami regulēta, jo tā ir salīdzinoši jauna, īpaši Latvijas sabiedrībā. Principā, jebkurš bez atbilstošas izglītības var nosaukt sevi par “kouču” un sākt piedāvāt pakalpojumus un prasīt par tiem naudu. Pēc maniem novērojumiem tas notiek vislabākajās mārketinga tradīcijās - tiek aprakstīta un vizualizēta problēma ar kuru viegli identificēties lielai daļai sabiedrības - neveiksmīgas personīgās attiecības, nepietiekami daudz nopelnu, neizskatos kā uz žurnāla vāka, neesmu laimīgs un smaidīgs 24/7; tad vizuāli skaisti tiek noformēts kā “koučs” ar šīm problēmām tika galā - tagad dzīvo laimīgi, pelna daudz, dzīvo brīvi, dzīvo sapņu dzīvi (kuru mūsdienās diktē instagrams - daudz ceļojumi, dizaineru apģērbs, dārgi auto, iesauļoti vaigi visu gadu); un tad seko piedāvājums nopirkt fantastisku 21 dienas kursu, kura laikā tiksi galā ar visām iepriekš nosauktajām problēmām un tava dzīve mainīsies uz visiem laikiem.
Šis viss ļoti tālu atpaliek no tā, kas ir īsts un profesionāls koučings. Diemžēl, kritisko domāšanu pārdot ir daudz grūtāk nekā tukšus sapņus, īpaši jau mūsdienu krāšņajā instragram pasaulē, kas rada iespaidu, ka dzīve sastāv tikai no panākumiem un saulainām dienām atvaļinājumā.
Es ticu, ka nozarē ienākot arvien vairāk un vairāk godprātīgiem un profesionāliem koučiem, kuri ieguvuši pamatīgu profesionālo izglītību, veikuši neskaitāmu stundu darbu paši ar sevi un praktizējot, arī nozares regulējums un caurskatamība arvien uzlabosies un palīdzēs sabiedrībai vairāk izprast, kuri ir uzticami nozares pārstāvji un kuri nē. Tas gan prasīs kādu laiku, bet, manuprāt, mēs esam ceļā uz to.
Šis nav pārmetums citiem! Lieliski, ja “koučs” bez kārtīgas profesionālās izglītības ir spējis kādam palīdzēt mainīt savu dzīvi. Tas, kas man liekas svarīgi - pirms uzsākt sadarbību ar kouču, jebkurš var jautāt par kouča profesionālo izglītību, pieredzi un uzdot jebkādus citus jautājumus, kurus ir normāli un pašsaprotami uzdot arī ārstiem vai grāmatvežiem.
Koučings ir nišas pakalpojums diezgan šaurai sabiedrības daļai - cilvēkiem, kuri vēlas nemitīgi attīstīties un rīt būt labāki kā ir šodien. Tas ir praktisks un efektīvs instruments, lai uzņemtos atbildību par to, kur virzās mana dzīve, ko es vēlos un kā to panākt. Tas ir lielisks instruments kā iepazīt vairāk sevi un savas vēlmes. Tas ir fantastisks resurss mērķu sasniegšanai. Koučings nav tikai par individuālām sesijām pie kouča, jo tehnikas ar kurām tiek strādāts pēc tam ir klienta zināšanas mūža garumā.
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.