Ierobežojoši uzskati un kā no tiem atbrīvoties

Ierobežojoši uzskati ir viens no galvenajiem apstākļiem, kas traucē mums virzīties uz priekšu un izdzīvot dzīvi pa īstam. Pa īstam izdzīvot tādu dzīvi, kādu to patiesi vēlamies. Dzīvi, kur viss ir pēc mūsu noteikumiem un atbilstoši mūsu patiesajām vēlmēm. Jo vairāk es attīstu sevī ierobežojošus uzskatus, jo vairāk es sev atņemu, jo vairāk es traucēju savai attīstībai, jo vairāk es sevi apzogu. Mēs varam nodzīvot garu un it kā normālu dzīvi, nemaz īsti līdz galam neapjaušot, ka mūsu ierobežojošie uzskati ir diktējuši mūsu iespējas, sasniegumus, attīstību un to, ko un kā ir izdevies piedzīvot.

Vai mans domāšanas veids ietekmē to, kādi ir mani uzskati? Pilnīgi noteikti. Par dzīves notikumiem varam domāt vai nu kontekstā “virzība UZ” vai kontekstā “virzība NO”. Kā Tev šķiet, kāds ir Tavs domāšanas veids? Lai saprastu vairāk, kas raksturo katru no šiem domāšanas veidiem, apskatīsim piemēru par pārvākšanos. Iedomājies, ka Tev ir ieplānots tāds dzīves notikums kā pārvākšanās uz citu pilsētu. “Virzība UZ” domāšanas veids Tev ļauj skatīties un koncentrēties uz iespējām, ko šis dzīves notikums iedos: “es nevaru sagaidīt, kad pārvākšos, varēšu iepazīt jaunu vidi, jaunus cilvēkus, man tuvumā būs jaunas vietas un lietas, kas paplašinās manu redzējumu”. “Virzība NO” koncentrē domas un skatījumu uz apgrūtinājumiem, kuri saistās ar šo notikumu: “atkal jau pārvākšanās, tas ir tik sarežģīti, tas prasīs tik daudz laika un enerģijas, visa mantu pārvešana, jūtos noguris no tā jau tagad”. Šis ir lielisks piemērs, kas parāda kā mūsu domāšanas veids un skatījums uz notikumiem ietekmē mūsu sajūtas. Es skatos uz notikumu pozitīvi = es jūtos aizrautīgi, iedvesmoti. Es skatos uz notikumu kā sarežģījumu = es jūtos noguris, mans kopējais enerģijas līmenis krītas. Tas nenozīmē, ka koncentrējoties uz notikuma piedāvātajām iespējām un labajiem aspektiem, izgaist sarežģījumi. Pārvākšanās parasti ir laikietilpīgs un pūļu pilns process, bet ar pozitīvu attieksmi mums ir daudz vairāk enerģijas un pat sarežģīto lietu process kļūst patīkamāks. Un vai nav tā, ka dzīvē viss ir par procesu? Padarīt to prieka un gaišuma pilnu, pat, ja tas ir sarežģīti?

Mans domāšanas veids pamatīgi ietekmē to, kādus uzskatus par dzīvi un sevi es veidoju, kādus uzskatus es atļauju sev pieņemt un iedzīvināt savā ikdienā kā savus ceļvežus. Tātad, pirmkārt, ja gribam mainīt savus uzskatus, jāmaina arī domāšanas veids. Veids, KĀ es skatos uz dzīvi kopumā. Kāds ir man skatījums.

Mani uzskati var mani virzīt uz priekšu, iedvesmot, celt un attīstīt, būt kā jaudīgs iekšējais dzinulis, kas liek darboties. Tie ir attīstoši uzskati. Šoreiz vēršu uzmanību uz ierobežojošiem uzskatiem, kuri bremzē, liek neticēt saviem spēkiem, traucē rīkoties, liek palikt tur, kur patiesībā nejūtamies labi. Daži piemēri:

• man visu dzīvi būs “smagi spārni”

• šī dzīve nav izdevusies

• man nepatīk/nepadodas sportot

• mūsu ģimenē visām sievietēm ir nelaimīgas attiecības

• nopelnīt daudz un darīt to, kas patīk, nav iespējams

• dzīvē viss nāk grūti

• darbs nav rožu dārzs un izklaide

• nav vērts censties, man tāpat nekas neizdosies

• mūsu ģimenē visi ir neveiksminieki

• visi nevar būt bagāti un skaisti

• es neesmu gana labs, lai man tā paveiktos

• nevar būt tā, ka viss dzīvē izdodas kā gribas

• es neesmu pietiekami spējīgs un drosmīgs, lai to paveiktu

Šie ir tikai daži piemēri. Kā šādi uzskati ietekmē? Piemēram, uzskats “mūsu ģimenē visām sievietēm ir nelaimīgas attiecības” liek palikt nelaimīgās attiecībās, atņem spēju rīkoties un pieņemt lēmumu par labu sev. Ja tavai vecmāmiņai, mammai un māsai bija vai ir nelaimīgas attiecības, tas nenozīmē, ka tev tādās ir jāpaliek. Tu drīksti ar savu dzīvi rīkoties un to mainīt. Pieņemot šādu ierobežojošu uzskatu, tu sev liec dzīvot šādā realitātē, kur laimīgas attiecības neeksistē. Pie tevis pat var atnākt iespējas uz laimīgām attiecībām, bet tās tiks noraidītas vai paliks nepamanītas, jo uzmanība ir koncentrēta uz palikšanu nelaimīgās attiecībās.

Ierobežojoši uzskati parasti ir vispārināti un absurdi. Ja paskatāmies dziļāk un sākam uzdot precizējošus jautājumus kā, piemēram, "kurš to teica? vai Tev tam ir piemēri? vai Tu pats to esi redzējis/piedzīvojis? vai Tev ir pierādījumi?", paliekam bez atbildēm.

Mūsu uzskati veidojas jau bērnībā - no ģimenes, apkārtējiem, skolotājiem, aprūpes personām. Uzreiz jāatbrīvojas no vēlmes vainot kādu pie tā, ka manī ir attīstīti ierobežojoši uzskati. Arī mūsu vecākiem bija vecāki, kuri iespējams ne visu izdarīja pareizi. Piedosim saviem, ja arī mums kaut kas no tā ir ticis, un koncentrēsimies uz nākotni un iespējām mainīties, lai rītdiena būtu pilnvērtīgāka.

Arī pieaugušo vecumā mēs pieņemam ierobežojošus uzskatus, piemēram, esot toksiskās attiecībās ar manipulatīvu partneri. Jo mazāk esmu pārliecināts par sevi un savām spējām, jo vieglāk citiem ir manipulēt ar mani un likt man noticēt ierbobežojošiem uzskatiem.

Sanāk tā, ka, ja es tieku vaļā no ierobežojošiem uzskatiem, es atrisinu lielāko daļu no savām problēmām. Noteikti rodas jautājums - ja jau tas ir tik vienkārši, kādēļ visi, visi šajā pasaulē nav veiksmīgi un laimīgi? Tādēļ, ka mēs visi labi zinām, KAS ir jādara, bet lielākoties esam pārāk slinki, lai to reāli darītu un izkāptu no savas komforta zonas. Man ir ērti tur, kur esmu, pat ja viss nav gluži tā, kā rādās manos sapņos. Es tomēr šeit visu ļoti labi pazīstu un varu justies kā “zivs ūdenī”. Tāpēc ir vitāli svarīgi strādāt ar saviem uzskatiem, jo attīstoši uzskati ir kā iekšējā dzirkstele, kura neļauj pārāk ilgi sēdēt dīvānā un neko nedarīt.

Tāpat jāsaprot, ka jebkura aspekta darbs ar sevi, savu domāšanas veida maiņu, uzskatu maiņu, nebūs ātrs. Mums vienmēr gribas ātrus un tūlītējus rezultātus un esam gatavi padoties un mest mieru, kad pēc divām 10 minūšu meditācijām dzīve nemainījās.

Apbruņojoties ar pacietību un patiesu vēlmi mainīties, mēs varam tikt vaļā no ierobežojošiem uzskatiem un to vietā attīstīt uz priekšu virzošus uzskatus. Kā to panākt? Vispirms noteikti jāizrevidē savus uzskatus un jāatpazīst, kuri no tiem ir ierobežojoši un bremzē manu attīstību. Kad esam tos atpazinuši varam sākt ar tiem strādāt:

• maini savu domāšanas veidu, skaties uz pasauli kā resursiem un iespējām bagātu vietu un attīstoši uzskati paši par sevi formēsies,

• izmanto meditāciju - vadītā meditācija, kas ietver attīstošus un pozitīvus uzskatus ļaus šīm pārliecībām iesakņoties Tavā zemapziņā,

• vērsies pēc palīdzības - koučs, psihologs, mākslas terapeits, vai varbūt pat kāds draugs ar kuru kopā varat uztaisīt iknedēļas diskusiju klubiņu.

Nav svarīgi kādus tieši instrumentus izmantosi, lai uzlabotu sevi, galvenais ir patiesa vēlme attīstīties un saprast, kuri tieši instrumenti un veids kā uzlaboties ir tieši tev vispiemērotākais.

Nav komentāru

Komentēt